23. februāra dienu sāka svinēt tālajā 1922. gadā. Padomju historiogrāfijā bija vispāratzīts, ka šajā 1918. gada dienā revolucionārās Krievijas armija izcīnīja pirmās uzvaras. Tas notika netālu no Narvas un Gdovas, kur Sarkanā armija piespieda Kaizera Vācijas karaspēku atkāpties. Laika gaitā svētku saturs ir mainījies.
Sākumā 23. februāra dienu sauca par Sarkanās armijas un jūras spēku dienu. Tie bija tīri militāri svētki. Karavīru autoritāte bija ārkārtīgi augsta, dienests armijā tika uzskatīts par ļoti prestižu. Jāatzīmē, ka tajos gados ne visi tika nogādāti Sarkanajā armijā. Jaunajam vīrietim vajadzēja būt ne tikai ar izcilu veselību, bet arī piederēt noteiktām sociālajām grupām. Zēni no strādnieku un zemnieku ģimenēm tika iesaukti militārajā dienestā. Ļoti reti viņi ņēma bērnus no inteliģences ģimenēm, un tie, kuru senču vidū bija muižnieki, par to pat nevarēja sapņot. Starp virsnieku korpusiem tomēr bija cēlas izcelsmes cilvēki, cariskās armijas virsnieki, kuri pārgāja Padomju Krievijas pusē. Viņus sauca par militārajiem ekspertiem.
Sarkanās armijas diena šajos gados nebija brīva diena. Tie bija profesionāli svētki, kad apsveica tikai karavīrus un virsniekus. Arī šajā dienā nebija īpaši pieņemts sarīkot svētku mielastus.
Pēc Lielā Tēvijas kara Sarkanā armija tika pārdēvēta par Padomju armiju. Attiecīgi ir mainījies arī svētku nosaukums. Kopš 1949. gada līdz Padomju Savienības sabrukumam to sauca par Padomju armijas un flotes dienu. Līdz apmēram 60. gadu sākumam tos turpināja uzskatīt par vienīgi militāriem svētkiem. Apsveica ne tikai vīriešus. Karavīru vidū bija diezgan daudz sieviešu, īpaši bijušo frontes karavīru vidū. Šajā dienā lielās pilsētās "apaļos" datumos tika sarīkotas svinīgas sanāksmes, koncerti, salūts.
Tradīcija apsveikt visus vīriešus šajā dienā tika izveidota 60. gados. Fakts ir tāds, ka vīriešiem nebija savu svētku, savukārt Starptautiskā sieviešu diena tika atzīmēta diezgan plaši. Uzņēmumu darbinieki, studenti un skolnieces sāka dāvināt tos, ar kuriem viņi strādā vai mācās, dāvanas, sarīkoja koncertus un draudzīgas sanāksmes.
Pēc PSRS sabrukuma daži svētki vispār vairs netiek svinēti. Bet bija arī tādi, kuri vienkārši mainīja vārdu un saturu. Padomju armijas un flotes diena kļuva par Tēvzemes aizstāvja dienu. Vēl 1995. gadā tika pieņemts likums "Par militārās slavas (uzvaras dienu) dienām Krievijā". Tur bija norādīta arī 23. februāra diena. Tēvzemes aizstāvju diena 2002. gadā kļuva par brīvdienu.
Tagad Tēvzemes aizstāvja diena nav militāra brīvdiena. Šī ir visu vīriešu diena. Stiprā dzimuma pārstāvjus apsveic mājās un darbā, viņiem tiek pasniegtas dāvanas, viņiem tiek sarīkoti koncerti un svētki. Tomēr dažas sievietes tiek apsveiktas arī šajā dienā, jo armijā viņu joprojām ir daudz. Šī diena tiek svinēta ne tikai Krievijā, bet arī dažās bijušās Padomju Savienības valstīs.
