8. marta svētki radās apmēram pirms pusotra gadsimta. Sākumā šī diena nemaz nebija gaiša un priecīga. Tieši otrādi - šajā dienā parasti notika sieviešu līdztiesības cīnītāju akcijas.
Kā viss sākās
Kad mūsdienu Eiropas un Amerikas meitenes dodas uz universitātēm un akadēmijām, viņām pat neienāk prātā, ka tas bija gandrīz neiespējami tikai pirms pusotra gadsimta. Sievietei bija ārkārtīgi grūti sevi realizēt zinātnē vai mākslā. Par piedalīšanos vēlēšanās vispār nerunāja. Tajā pašā laikā straujā rūpniecības attīstība izraisīja sieviešu darbaspēka plašu izmantošanu daudzos uzņēmumos. Tas bija izdevīgi rūpniekiem, jo sievietēm par to pašu darbu maksāja daudzkārt mazāk nekā vīriešiem. Protams, tas izraisīja darba ņēmēju neapmierinātību un izraisīja masveida demonstrācijas. Viens šāds protests notika Ņujorkā 1857. gada 8. martā. Tajā piedalījās apģērbu un apavu rūpnīcu darbinieki. Demonstrācijas dalībnieki pieprasīja 10 stundu darba dienu, vienādu samaksu par vienādu darbu, drošības noteikumu ievērošanu. Pēc šīs darbības ekonomiski attīstītajās valstīs sāka parādīties sieviešu arodbiedrību organizācijas.
Kopenhāgenas sieviešu konference
Svarīgs posms sieviešu cīņā par vienlīdzību bija Starptautiskā sieviešu konference, kas notika 1910. gadā Kopenhāgenā. Tieši tur vācu revolucionāre Klāra Zetkina ierosināja 8. martu padarīt par sieviešu solidaritātes dienu cīņā par viņu tiesībām. Gadu vēlāk vairākās Vācijas, Dānijas, Austrijas un Šveices pilsētās notika masu demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasīja sievietēm vienādas tiesības. Tas attiecās ne tikai uz tiesībām uz darbu un vienādu atalgojumu, bet arī uz tiesībām balsot. Darbības notika 1911. gada 19. martā. Divus gadus vēlāk šo dienu sāka svinēt Krievijā. Jāatzīmē, ka protesta akcijās piedalījās ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Visnopietnākais strādājošo sieviešu sniegums Krievijā notika Sanktpēterburgā 1917. gadā.
Padomju Savienībā
Liela nozīme tika piešķirta Starptautiskajai sieviešu dienai Padomju Savienībā. Neskatoties uz to, ka padomju režīms atzina sieviešu vienlīdzību, komunistiskās nākotnes cīnītājiem bija jāpārvar spēcīga pretestība. Bet sievietes ātri novērtēja viņiem piedāvātās iespējas mācīties, apgūt sev tīkamās profesijas un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Padomju Savienībā šajā dienā vairs nebija demonstrāciju, bet notika svinīgas sanāksmes un koncerti, un labākajiem darbiniekiem tika pasniegtas balvas. Šī diena kļuva par brīvu 60. gados. Eiropas valstīs cīņa par līdztiesību turpinājās līdz pagājušā gadsimta otrajai pusei, un šajā dienā parasti tiek rīkotas demonstrācijas un citi protesti.
Mūsdienu Krievijā un pasaulē
Pēc Padomju Savienības sabrukuma pazuda arī dažas padomju brīvdienas. Tomēr tas neietekmēja Starptautisko sieviešu dienu. Svētki nav pazuduši, kaut arī to saturs ir mainījies. Fakts ir tāds, ka vēl pirms Starptautiskās strādājošo sieviešu solidaritātes izveidošanas daudzām Eiropas tautām bija brīvdienas, kas saistītas ar auglības dievieti. Mūsdienu svētki tiek uzklāti uz senām tradīcijām, un tagad 8. marts tiek svinēts vienkārši kā sieviešu diena, kad jūs varat apsveikt savu māti vai mīļoto. Dažās Eiropas valstīs 8. marts joprojām tiek svinēts kā cīņa par sieviešu tiesībām.
