Grauzdiņa pagatavošana ir ceremonija, kas raksturīga visiem svētkiem - vienalga, vai tā būtu mājas pulcēšanās vai svarīga pieņemšana. Gatavojot grauzdiņu, kā parasti, ir pieņemts piecelties un pēc tam sasist glāzes. Bet kā uzvesties katrā konkrētajā gadījumā? Ir neizteikti likumi, kas regulē šo mūsu dzīves pusi.
Instrukcijas
1. solis
Gatavojot svinīgu tostu, jums ir jāceļas kājās - šī Eiropas tradīcija aizsākās viduslaikos. Tomēr visos gadījumos nav ierasts klaudzināt brilles. Īpaši svarīgās un svinīgās pieņemšanās reizēs ir pieņemts glāzi vienkārši pacelt un likt tai virzīties uz tostu gatavojošo. To pašu var darīt arī tie, kas sēž garā galdiņa otrā galā, tā vietā, lai nāktu un neērtinātu visus.
2. solis
Ja vīrietis gatavo tostu, viņam jāpieiet personai, ar kuru viņš runā. Ja “grauzdiņš” ir sieviete, jums jāiet pie viņas klaudzināt. Īpaši svinīgos gadījumos visi klātesošie var piecelties, gatavojot tostu. Tāpat visiem vajadzētu piecelties, ja tostu izdara par godu kādam traģiskam vai varonīgam notikumam vai kā veltījumu mirušā piemiņai (izņemot piemiņu). Šādos gadījumos nelieciet glāzes.
3. solis
Grauzdiņus, kas tiek izrunāti kā joks vai satur īsu labu vēlmi, tas ir, neattiecas uz kādu konkrētu personu, var teikt sēžot.
4. solis
Invalīdiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir atļauts necelties, gatavojot tostu. Šajā gadījumā glāzēm vajadzētu tuvoties grauzdiņam neatkarīgi no viņa dzimuma un statusa.
5. solis
Nepārtrauciet un nekomentējiet grauzdiņus. Ja vēlaties kaut ko pievienot, tas jādara pēc grauzdiņa un klaigājošām glāzēm kā īsa piezīme vai precizējums. Vārds grauzdiņa pagatavošanai jājautā no “gadījuma varoņa” vai (korporatīvo svētku gadījumā) no saimnieka vai priekšnieka.
