Sanhuanas Bautistas svētki katru gadu tiek rīkoti Ekvadorā, Otavalo pilsētā, 24. jūnijā. Šajā dienā tā analogus svin citās valstīs. Tātad līdzīgi katoļu svētki ir Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, bet slāvu - Ivana Kupalas dzimšana.
24. jūnijā darbs Otavalo pilsētā un apkārtējos ciematos apstājas. Šī ir reģiona patrons svētā Sanhuana Bautista dzimšanas diena. Svētki ir īpaši svarīgi Indijas iedzīvotājiem, kas dzīvo ziemeļu augstienēs.
Vietējie iedzīvotāji veic rituālas darbības par godu Mātei Zemei un vasaras saulgriežiem. Tiek uzskatīts, ka šie senie svētki radās pirms Inku impērijas laikmeta, t.i. līdz XI gadsimtam p.m.ē. Sanhuana tulko kā svētais Jānis (baptists). Svētki simbolizē vasaras atnākšanu, ūdens attīrīšanu, kad cilvēki izsaka pateicību dabai par tās dāvanām. Aktivitātes ilgst visu nedēļu.
Ir dzirdama dienas un nakts bungošana. Svētā figūras ir novietotas ūdenī, bērni tiek kristīti. Rituāla peldēšanās tiek veikta ūdenskritumā.
Dalībnieki izklaidējas, lec pāri ugunij, lai padzītu ļaunos garus. Vēršu cīņas notiek laukumā, bet regates - San Pablo ezerā. Parastās ģimenes rīko tērpu ballītes, kas parasti izplatās no mājām uz ielām.
Vietējie vīrieši šajā dienā ietērpjas sieviešu uzvalkos, kleitās un svārkos, kuros staigā pa ielām un dejo. Cilvēki arī saģērbjas karikatūru varoņos un citos neparastos tērpos. Kad gājiens sasniedz San Juan kapelu, dejas apstājas.
Vēl viena neatņemama svētku sastāvdaļa ir cīņa, seno kauju atdarināšana. Pēc dejojošā gājiena vīrieši sāk mest viens otram akmeņus - ne pa jokam, bet tiešām līdz asinsizliešanai. Tādējādi viņi simboliski upurē savas asinis Mātei Zemei. Tiek uzskatīts, ka, jo dāsnāk cilvēks dod asinis savai mātei, jo dāsnāka viņa būs viņiem. Ir gadījumi, kad vīrieši tika nopietni ievainoti vai nogalināti ar akmeņiem. Akmeņu mešana, kā likums, notiek ārpus pilsētas, lai pārējie iedzīvotāji neciestu.
