Katru gadu 22. septembrī daudzas valstis atzīmē Pasaules dienu bez automašīnām. Tās devīze bija sauklis “Pilsēta - telpa cilvēkiem, telpa dzīvei”. Šīs akcijas dalībnieki slēdz dažas ielas automašīnām, samazina sabiedriskā transporta izmaksas un rīko publiskus aģitācijas pasākumus. Šī tradīcija aizsākās Holandē.
Nīderlandē pirmā tā dēvētā diena jeb Pasaules diena bez automašīnām notika tālajā 1972. gadā. Tiek uzskatīts, ka ideju iesniedza jauniešu nemiernieki - hipiji, zaļie, anarhisti. Kā jūs zināt, Amsterdama ir kļuvusi par viņu neoficiālo galvaspilsētu kopš 60. gadiem. Aktīvi jaunieši protestēja pret dzīves veidu, patērēšanas psiholoģijas labad, kas grauj dabu. Viņi mašīnu dominanci uzskatīja par ļaunu.
Patiešām, līdz 20. gadsimta 70. gadu sākumam katram Nīderlandes iedzīvotājam bija divas automašīnas. Pilsētu ielās pastāvīgi parādījās sastrēgumi, atmosfēra tika piesārņota. Jaunie nemiernieki sāka iziet ielās ar baneriem, rīkot sapulces un veidot vides grupas. Kustībai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Varas iestādes bija spiestas uzklausīt viņu viedokli. Turklāt ir sākusies degvielas krīze.
Valsts valdība nedēļas nogalēs sāka pasludināt dienas bez automašīnām. Tad bija aizliegumi iebraukt automašīnās Amsterdamas galvenajās ielās. Tad valstī sāka būvēt īpašas joslas velosipēdiem. Rezultātā šodien Holandē ir visattīstītākā veloceliņu un gājēju zonu infrastruktūra.
Iedzīvotāji visur pārvietojas ar divriteņu transportlīdzekļiem, ir pat tā sauktie publiskie velosipēdi, kurus ikviens var nomāt kādā no daudzajām stāvvietām. Daudzās mazpilsētās parasti ir aizliegts iebraukt automašīnās. Tur brauc tikai taksisti, ātrās palīdzības šoferi, policisti.
Pakāpeniski holandiešu iniciatīva tika uzņemta Eiropā un pēc tam visā pasaulē. Līdz šim akcijā piedalās 1,5 tūkstoši pilsētu. Dienā bez automašīnas aptuveni 100 miljoni cilvēku pāriet uz velosipēdiem, skrituļslidām vai, ārkārtējos gadījumos, uz sabiedrisko transportu. Satiksme centrā ir bloķēta, un zaļo pārstāvji brauc pa pilsētām ar velosipēdiem.
