Krievijas valsts saglabā atmiņu par dažādiem notikumiem, kas notika krievu tautas vēsturē. Daži neaizmirstami datumi, kas būtiski ietekmējuši valsts attīstību, kalendārā ir atzīmēti ar sarkanu krāsu. Šīs ir valsts svētku dienas un tiek pasludinātas par nedēļas nogali.
Krievijas Federācijā jūnija vidū tiek svinēti vieni no galvenajiem, bet tajā pašā laikā vieniem no jaunākajiem svētkiem. Pirmā vasaras mēneša divpadsmitā diena ir kalendāra sarkanā diena. Krievijas diena, ko tautā sauc par Neatkarības dienu, tiek svinēta kopš 2002. gada.
Šajā konkrētajā 1990. gada dienā Krievija, pamatojoties uz Deklarāciju, kļuva par suverēnu valsti. Kopš tās dienas sākās Krievijas valstiskuma atjaunošana. Dokumenta galvenais mērķis bija nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi.
Tieši pēc gada Boriss Jeļcins uzvarēja vēlēšanās un kļuva par valdības vadītāju. 1992. gada jūnijā svētkus sauca par Krievijas Federācijas valsts suverenitātes dienu. 1998. gadā pēc valsts galvas iniciatīvas tika nolemts to pārdēvēt par Krievijas dienu.
Par prieku daudziem krieviem šie svētki ir pasludināti par brīvdienu. Viņam par godu pasākumi tiek rīkoti visās valsts daļās - laukumos, muzejos, parkos. Tāpat tiek rīkotas radošo komandu, pūtēju orķestru uzstāšanās, sporta sacensības, teātra festivāli. Šajā dienā balvas tiek pasniegtas Kremļa pilī. Katru gadu svētki beidzas ar grandiozu uguņošanu.
Katru gadu šie svētki kļūst arvien patriotiskāki, masveidīgāki un ir krievu apvienošanās simbols.
