Karstajā vasaras dienā rodas neatvairāma vēlme doties no aizliktas pilsētas uz pludmali, lai izbaudītu ūdens atsvaidzinošo vēsumu un atpūstos piekrastes veģetācijas ēnā. Pirms izlemjat atvērt peldsezonu, parūpējieties par atpūtas vietas un peldbaseina izvēli.
Lai pārliecinātos, ka izvēlētā ūdenstilpe ir droša peldēšanai, meklējiet informāciju par to internetā vai vietējos plašsaziņas līdzekļos. Parasti peldēšanas sezonā (no maija līdz septembrim) tiek veikta ūdens objektu un pludmales sanitārā un epidemioloģiskā kontrole, kas atrodas pilsētās vai to tuvumā. Ja izmeklētā atpūtas vieta atbilst sanitārajiem standartiem, tad informācija par to iedzīvotājiem tiek sniegta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vai pludmalēs izvietojot norādes ar uzrakstu "Peldēties ir aizliegts!" vai "Peldēties ir atļauts".
Ja piekrastes zona nav labiekārtota, maz ticams, ka ūdenstilpe saņems atļautas atpūtas vietas statusu lietošanai. Kad pludmales teritorija ir nosēta vai pārblīvēta ar celtniecības aprīkojumu, tad šāda ūdens tilpne nav piemērota peldēšanai. Tikai labi uzturēta, kontrolēta piekrastes zona ir ūdenstilpes drošības rādītājs.
Ideāls peldēšanai ir ūdenskrātuve, kuras krasti ir aprīkoti ar ģērbtuvēm, tualetēm, atkritumu konteineriem un autostāvvietu. Jābūt arī dežurējošam medicīnas centram un profesionālam glābējam.
Iegūstot atļauju izmantot ūdenstilpi kā atpūtas zonu, tiek ņemta vērā arī dušu, sporta laukumu klātbūtne, peldēšanas iespēju noma un kafejnīca, kurā jūs varat ēst. Bērniem dīķos, kur peldēties ir droši, ir norobežota īpaša sekla ūdens zona.
Dīķa apakšā, kas ir droša peldēšanai, nedrīkst būt drupu un biezu aļģu. Rūpniecības uzņēmums nedrīkst atrasties ūdenstilpes tuvumā, jo to novadīšanas laikā vienmēr pastāv rezervuāra piesārņošanas risks ar toksiskām ķīmiskām vielām.
Ūdenskrātuves ar stāvošu ūdeni arī nav piemērotas peldēšanai, jo tām vienmēr ir nosēdis dibens, un tekoša ūdens trūkuma dēļ kaitīgās baktērijas un parazīti strauji vairojas, veicinot nopietnu slimību attīstību.
