Jebkura eiropieša centrā ir tilts ar tūkstoš pilīm. Lieta ir tāda, ka tikai pirms divdesmit gadiem pastāvēja tradīcija šādā veidā “nostiprināt” jūtas. Viņš uzskata, ka, ja mīļotāji, piekāruši slēdzeni uz tilta margām, iemetīs atslēgu ūdenī, nekas nekad nespēs iznīcināt viņu sirds savienību.
Tradīcijas parādīšanās
Neskatoties uz to, ka šī tradīcija šķiet ļoti romantiska un sena, tā parādījās tikai deviņdesmitajos gados. Vienam no saviem romāniem itāļu rakstnieks Federiko Moksija nekad nevarēja izdomāt, kā viņa iemīlētie varoņi zvēr viens otram uzticības un mīlestības zvērestu. Tā kā darbība viņa romānā notika Romā, viņš vēlējās atrast kādu īpašu romantisku vietu Mūžīgajā pilsētā, taču tā nebija. Tāpēc autors izgudroja savu tradīciju. Viņš iecēla Milvio tiltu kā tādu visiem Romas cienītājiem, kur viņa varoņi zvērēja viens otram, nolika slēdzeni un izmeta atslēgu.
Kopš romāna publicēšanas Milvio tilts ir pārklāts ar slēdzenēm, tāpēc ir grūti to atšķirt zem tām. Reiz zem piļu svara uz šī tilta nokrita laternas stabs. Romas varas iestādes ļoti ilgi mēģināja iejaukties, kaut kā strukturēt šo tradīciju, taču bez rezultātiem. Itāļu mīļotāji neatteicās no patvēruma un turpināja piekārt slēdzenes uz Milvio tilta.
Laika gaitā šī tradīcija ir izplatījusies visā Eiropā. Turklāt jebkurš iemīlējies pāris šādā veidā var tur nodot zvērestu, taču mūsu valstī pilis galvenokārt ir saistītas ar kāzām. Piemēram, Maskavā Lužkovska tilts ir kļuvis par svētceļojumu vietu pusei visu galvaspilsētas jaunlaulāto. Tiesa, Lužkovska tilta gadījumā pilsētas vara rīkojās ļoti gudri. Blakus pašam tiltam tika uzcelts Mīlestības koks, kura zari spēj izturēt tūkstošiem šo pils solījumu, nevienam neko nedarot. Pēc ļoti neilga laika pie Mīlestības koka parādījās vēl vairāki radinieki, jo visas pilis nevarēja ietilpt vienas struktūras zaros. Tagad blakus Mīlestības kokiem uz Lužkovska tilta ir arī soliņi sastrīdējušos mīļotājiem. Viņu dizains pieņem, ka jebkura persona, kas saraujas no pašas malas, joprojām slīdēs uz centru.
Regulāri tiek sagrieztas slēdzenes no populārākajiem tiltiem, lai atbrīvotu vietu jauniem. Tādēļ ir lietderīgi pakārt slēdzeni prom no populārām vietām, lai tā kalpotu ilgāk.
Slāvu tradīcijas
Slāvu tradīcijās aktīvi tika izmantoti gan tilti, gan pilis. Pēc kāzām, kad līgava ienāca vīra mājā, blakus slieksnim vienmēr atradās atvērta pils. Kad jaunieši iegāja iekšā, slēdzene tika aizvērta, atslēga tika iemesta dziļā akā. Dažreiz pils tika arī apsildīta, kas metaforiski noslēdza laulību.
Līdz šim daudzi līgavaiņi pirms kāzām šķērso septiņus tiltus, jo tas sola laimi.
Slāvu tradīcijā tilti vienmēr tiek uzskatīti par pārejas simbolu. Tāpēc līgavaiņi bieži nesa līgavas pāri tiltiem, lai laulība būtu laimīga. Tātad Eiropas jaunā pils zvērestu tradīcija labi iesakņojās uz Krievijas zemes.
