Kanādas diena ir Kanādas valsts svētku diena, kas katru gadu tiek atzīmēta 1. jūlijā, lai pieminētu Lielbritānijas Ziemeļamerikas likuma parakstīšanu 1867. gadā. Šis akts apvienoja Kanādu vienā valstī un lika pamatu tās valstiskumam.
Kanādas diena ir vasaras brīvdiena, tāpēc masveida svinības parasti notiek brīvā dabā: parādes, tematiskie festivāli, karnevāli, bārbekjū, uguņošana, gaisa un jūras izrādes, bezmaksas koncerti. Šajā dienā svinīgas pilsoņu zvēresta parakstīšanas ceremonijas bieži tiek rīkotas arī cilvēkiem, kuri saņem Kanādas pilsonību. Kanādas diena tiek svinēta 1. jūlijā, izņemot gadījumus, kad šis datums iekrīt svētdienā. Tad brīvā diena kļūst par 2. jūliju, bet visas svinības parasti notiek 1. jūlijā.
Kanādas dienas svinēšanai nav vienota standarta, taču Otava, valsts galvaspilsēta, tradicionāli kļūst par svinību centru. Lieliski koncerti notiek šeit, Parlamenta kalnā. Svētki un izrādes notiek arī lielākajā daļā vecpilsētas parku un laukumu. Valsts svētkos oficiālā valsts galva Lielbritānijas karaliene var ierasties Kanādā. Elizabete II piedalījās Kanādas dienā 1990., 1992., 1997. un 2010. gadā. Viņa arī palīdzēja organizēt Kanādas valsts simtgades svinības 1967. gada 1. jūlijā.
Svētku nacionālais raksturs ir frekvences cēlonis starp anglosakšu un franču kanādiešiem franciski runājošajā Kvebekas provincē. Dažreiz Kvebekas atdalīšanās kustības cīnītāji uzstājās līdz šai dienai. Tomēr pēdējos gados nopietnu sadursmju starp protestantiem un policiju nav bijis.
Kanādas pilsoņi ārpus valsts rīko Kanādas dienas svinības Trafalgāra laukumā Londonā, Sidnejā, Honkongā un vairākās citās pilsētās. Vislielākais svinību mērogs tiek sasniegts Detroitā (Mičiganas štatā, ASV) un Vindzorā (Ontario, Kanādā). Kopš XX gadsimta 50. gadiem šeit tiek svinēts Starptautiskais brīvības festivāls, kas apvieno Kanādas dienas svinēšanu un Amerikas Savienoto Valstu neatkarības dienu (4. jūlijs).
